|
LOJALITĀTES KRITĒRIJI LATVIJAS VALSTIJ Dok. Nr. A3.11.
|
|
Izvērtējot kāda konkrēta Latvijas pavalstnieka vai bezvalstnieka rīcību saistībā ar
Latvijas valsti, bieži nākas pielietot iegājušo svešvārdu "lojalitāte, lojāls", kas daļēji atbilstu latviskajam – "uzticīgs".
Gadījumos, kad subjektīvā, emocionālā izvērte it kā liek piemērot terminu "Nelojāls" , lai šādas "medaļas" piešķiršana iegūtu objektīvāku raksturu, nepieciešams to konkretizēt. Šādam nolūkam nepieciešams indivīda rīcību izvērtēt atbilstībā kādiem noteiktajiem izvērstiem lojalitātes kritērijiem. Kritēriju kopums iedalāms pamatkritērijos un palīgkritērijos. Pirmie ir pozitīvie kritēriji un – ja indivīda rīcība neatbilst šo kritēriju prasībām pat vienā punktā – viņa rīcība un viņš pats kvalificējams kā nelojāls Latvijas valsts pavalstnieks, bezvalstnieks. Palīgkritēriji pastiprina vai arī samazina lojalitātes pakāpi atkarībā no neatbilstības punktu skaita vai otrādi – atbilstība negatīvajiem kritērijiem, vienam vai vairākiem.
Piezīmes: 1. Saskaņā ar "Latviešu Valodas vārdnīcas", 1987. gada izdevuma traktējumu:
"Lojāls: "Tāds, kas pilda pastāvošās varas prasības, noteikumus. Lojāls pilsonis. 2. Tāds, kurā
izpaužas šāda īpašība, lojāla attieksme, rīcība. 3. Tāds, kas nevainojami, korekti izturas (pret
kādu, ko). Būt lojālam pret saviem biedriem. 4. Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība, izturēšanās."
2. Saskaņā ar 1996.g. svešvalodas vārdnīcas traktējumu: "Lojalitāte.1. uzticība valdniekam,
valsts varai. 2. uzticība, godprātība. Lojāls. 1.tāds, kas izturas pret kaut ko godprātīgi, ar cieņu
(labvēlīgi)."
1. PAMATKRITĒRIJI (pozitīvie kritērīji)
1.1. Attieksme pret valsts pamatlikumu – atjaunoto1922. gada Satversmi
vai citu šo Satversmi ar labojumiem, kas pieņemta konstitucionālā kārtībā.
1.1.1. Valsts konstitucionālās iekārtas, Satversmes godināšana, aizsargāšana, tās nosacījumu izpilde
1.1.2. Apzināta darbība Latvijas valsts kā nacionāli-demokrātiskas Republikas iekārtas veidošanā, stiprināšanā.
1.1.3. Iestāšanās un darbība, lai Latvijas tautai tiktu nodrošināta suverenā vara.
1.1.4. Pienācīgā Goda, lepnuma un cieņas apliecinājums Latvijai Latvijas karogam, himnai, Brīvības piemineklim, citiem Latvijas valsti un vēsturi simbolizējošiem atribūtiem.
1.1.5. Nacionālo varoņu piemiņas simbolu – apbedīšanas vietu, pieminekļu, vēsturisko kauju vietu godināšana un cienīšana.
1.1.6. Latviešu filozofijas, kā aksiomas, pieņemšana un dzīvošana saskaņā ar to.
1.2. Attieksme pret Latvijas valsts pavalstnieka (pilsoņa) pienākumiem.
1.2.1. Visu valsts dzīvi regulējošo likumu pildīšana, tajā skaitā:
1.2.1.1. Valsts dienesta (karaklausības) pienākumu pildīšana;
1.2.1.2. Valsts valodas likuma pildīšana.
2. PALĪGKRITĒRIJI (negatīvie kritēriji)
3. 2.1. Indivīda darbība vērsta pret Latvijas valsts interesēm, kas izpaužas:
2.1.1.Visu pozitīvo lojalitātes nosacījumu (pamatkritēriju) ignorēšana vai pretdarbība.
2.1.2. Atklāta vai slēpta pretdarbība Latvijas nacionālām interesēm vai tādas darbības atbalsts:
2.1.2.1. darbībā vai sastāvēšanā jebkuras ārvalsts politiskā partijā;
2.1.2.2. Sastāvēšanā vai aktīva darbībā kādā sabiedriskā organizācijā, kuras programma un praktiski izvērstā darbība ir vērsta pret Latvijas valsts interesēm, apdraud tās suverenitāti un valstiskumu;
2.1.2.3. aktīvā darbībā jebkura tipa organizācijā, kuras izvērstā darbība, pretēji Statūtos vai Programmā paustajam, ir vērsta pret Latvijas valsts interesēm, izraisa vai nākotnē var izraisīt kaitējumu Latvijas valstij;
2.1.2.4. valstij naidīgās ideoloģijas izplatīšanā tajā skaitā reliģiska rakstura.
2.1.2.5. valsts institūciju nesankcionētā indivīda rīcība informācijas
sniegšanā citas valsts specdienestiem, politisko partiju pārstāvjiem u.c., kas izraisa vai
nākotnē var izraisīt nopietnu kaitējumu Latvijas valstij, tās prestižam, atkarībā no
zaudējuma rakstura un apjoma;
2.1.2.6. valsts militāra rakstura informācijas sniegšanā, kas ir valsts noslēpums;
2.1.2.7. ekonomiska rakstura informācijas sniegšanā ar izraisītām sekām–
finansiāli– saimnieciska krīze vai tās iestāšanās pamatoti draudi;
2.1.2.8. cita rakstura informācijas sniegšanā, kas paredzēta likumā par valsts
noslēpumu un ir saistīta ar kriminālo atbildību;
2.1.2.8. apzināta šķeltnieciskā darbība nacionāli domājošo pavalstnieku
patriotisko spēku sabiedrībā – nacionālā naida kurināšana;
2.1.2.9. rīcība, vērsta pret Latvijas valsts pavalstnieku interesēm, ārvalstnieku un
bezvalstnieku ideoloģisko vai materiālo interešu apzināts atbalsts;
Dokuments izstrādāts TAB un Sabiedriskās organizācijas – "Latvijas Nacionālā Fronte" (LNF) Apvienotajā darba grupā (ADG), uz dalīborganizāciju izsniegto mandātu pamata.
1. TAB darba grupa:
1) Ģirts Ozoliņš, ADG vadītājs, mandāts Nr. A10.1;
2) Vladislavs JONĀNS , d/g dalībnieks, mandāts Nr. A10.3;
3) Edvīns JĒKABSONS, d/g dalībnieks, mandāts Nr. A10.2.
1999.gadā izstrādātie „Lojalitātes kritēriji” vairākkārt iesniegti Saeimā, bet atbildi vēl šim neesam saņēmuši. Uzskatām šāda veida dokumentu par ļoti svarīgu. Protams, kā jebkuru dokumentu, arī šo, iespējams pilnveidot.
Bet pats galvenais: kāpēc šo mazo zemes gabaliņu sauc par Latviju? Laikam jau tāpēc, ka to apdzīvo latvieši. Ikviena tautai, tajā skaitā arī latviešiem, ir tiesības savā zemē būt saimniekiem – noteicējiem. Tāpēc jāatgriežas pie pamatvērtībām un nesagrozītiem jēdzienu definējumiem.
Ja latviešu tauta jutīsies labi savā senču zemē, tad arī cittautieši, kuri cienīs Latvijas valsti un tās pamatnāciju, jutīsies labi.
Visam mūsu uzrakstītajam tikai tad būs jēga, ja dialogs turpināsies, nevis atkal mūsu priekšlikumus nodos „profesionāļu” izvērtēšanai. Pilsoņu kopums vislabāk zina, kas tam nepieciešams.
Mūsu biedrība cer uz dialoga turpinājumu.
Biedrības vadītāja Z.Ozoliņa
