Latviski In English


Lojalitātes kritēriji


LOJALITĀTES KRITĒRIJI LATVIJAS VALSTIJ     Dok. Nr. A3.11.

 

 

 Izvērtējot kāda konkrēta Latvijas pavalstnieka vai bezvalstnieka rīcību saistībā ar

 Latvijas valsti, bieži nākas pielietot iegājušo  svešvārdu "lojalitāte, lojāls", kas daļēji  atbilstu latviskajam – "uzticīgs".

    Gadījumos, kad subjektīvā, emocionālā  izvērte it kā liek piemērot terminu "Nelojāls" , lai šādas "medaļas" piešķiršana iegūtu objektīvāku raksturu, nepieciešams to konkretizēt. Šādam nolūkam nepieciešams indivīda rīcību izvērtēt atbilstībā kādiem noteiktajiem izvērstiem lojalitātes kritērijiem. Kritēriju kopums iedalāms pamatkritērijos un palīgkritērijos.  Pirmie ir pozitīvie kritēriji un – ja indivīda rīcība neatbilst šo kritēriju prasībām pat vienā punktā – viņa rīcība un viņš pats kvalificējams kā nelojāls Latvijas valsts pavalstnieks, bezvalstnieks. Palīgkritēriji pastiprina vai arī samazina lojalitātes pakāpi atkarībā no neatbilstības punktu skaita vai otrādi – atbilstība  negatīvajiem kritērijiem, vienam vai vairākiem.

Piezīmes:  1.   Saskaņā ar "Latviešu Valodas vārdnīcas", 1987. gada izdevuma traktējumu:

                     "Lojāls: "Tāds, kas pilda pastāvošās varas prasības, noteikumus. Lojāls pilsonis. 2. Tāds, kurā

                     izpaužas šāda īpašība, lojāla attieksme, rīcība. 3. Tāds, kas nevainojami, korekti izturas (pret

                     kādu, ko). Būt lojālam pret saviem biedriem. 4. Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība, izturēšanās."

             2. Saskaņā ar 1996.g. svešvalodas vārdnīcas traktējumu: "Lojalitāte.1. uzticība valdniekam,

              valsts varai. 2. uzticība, godprātība. Lojāls. 1.tāds, kas izturas pret kaut ko godprātīgi, ar cieņu

             (labvēlīgi)."

      

 

  1. PAMATKRITĒRIJI (pozitīvie kritērīji)

 

1.1.           Attieksme pret valsts pamatlikumu – atjaunoto1922. gada Satversmi

vai citu šo Satversmi ar labojumiem, kas pieņemta konstitucionālā kārtībā.

1.1.1.                 Valsts konstitucionālās iekārtas, Satversmes godināšana, aizsargāšana, tās nosacījumu izpilde

1.1.2.                  Apzināta darbība Latvijas valsts kā nacionāli-demokrātiskas Republikas iekārtas veidošanā, stiprināšanā.

1.1.3.                 Iestāšanās un darbība, lai Latvijas tautai tiktu  nodrošināta suverenā vara.

1.1.4.                 Pienācīgā Goda, lepnuma un cieņas apliecinājums Latvijai Latvijas karogam, himnai, Brīvības piemineklim, citiem Latvijas valsti un vēsturi  simbolizējošiem atribūtiem.

1.1.5.                 Nacionālo varoņu piemiņas simbolu – apbedīšanas vietu, pieminekļu, vēsturisko kauju vietu godināšana un cienīšana.

1.1.6.                 Latviešu filozofijas, kā aksiomas, pieņemšana un dzīvošana saskaņā ar to.

1.2.         Attieksme pret Latvijas valsts pavalstnieka  (pilsoņa) pienākumiem.

1.2.1.                 Visu valsts dzīvi regulējošo likumu pildīšana, tajā skaitā:

1.2.1.1.          Valsts dienesta (karaklausības) pienākumu pildīšana;

1.2.1.2.          Valsts valodas likuma pildīšana.

 

2.    PALĪGKRITĒRIJI (negatīvie kritēriji)

3.     2.1. Indivīda darbība vērsta pret Latvijas valsts interesēm, kas izpaužas:

        2.1.1.Visu pozitīvo lojalitātes nosacījumu (pamatkritēriju) ignorēšana vai pretdarbība.

       2.1.2. Atklāta vai slēpta pretdarbība Latvijas nacionālām interesēm vai tādas darbības atbalsts:

       2.1.2.1. darbībā vai sastāvēšanā jebkuras ārvalsts politiskā partijā;

       2.1.2.2. Sastāvēšanā vai aktīva darbībā kādā sabiedriskā organizācijā, kuras programma un praktiski izvērstā darbība ir vērsta pret Latvijas valsts interesēm, apdraud tās suverenitāti un valstiskumu;

       2.1.2.3. aktīvā darbībā jebkura tipa organizācijā, kuras izvērstā darbība, pretēji Statūtos vai Programmā paustajam, ir vērsta pret Latvijas valsts interesēm,  izraisa vai nākotnē var izraisīt kaitējumu Latvijas valstij;

                   2.1.2.4. valstij naidīgās ideoloģijas izplatīšanā tajā skaitā reliģiska rakstura.

     2.1.2.5. valsts institūciju nesankcionētā indivīda rīcība informācijas

     sniegšanā citas valsts specdienestiem, politisko partiju pārstāvjiem u.c., kas izraisa vai

     nākotnē var izraisīt nopietnu kaitējumu Latvijas valstij, tās prestižam, atkarībā no

     zaudējuma rakstura un apjoma;

...
2012-02-26 04:10  |  Skatīts: 1500x         Ieteikt draugiem       TweetMe

Lasīt tālāk.


Par nacionālu - latvisku Latviju.


 

03.07.2011.

 

Nr.1.3/2.7 -11/18

 

  Atbilde Zatlera kungam iesniegta personīgi 2011.gada 03.jūlijā Likteņdārzā.

 

Par  nacionālu – latvisku Latviju.

 

 

 

 

    Valsts prezidents Valdis Zatlers uzdeva jautājumu – kādu vēlamies redzēt Latviju!

    Mūsu biedrībai atbilde uz šo jautājumu vienmēr ir bijusi un būs   nacionāla – latviska Latvija. Bet situācijai mainoties, taktika un darāmie darbi vienmēr jāpārskata, lai sasniegtu nosprausto mērķi.

    2011.gada 27.jūnijā notika biedrības paplašinātā vadības grupas sēde, kurā pārrunājām iepriekš minēto jautājumu, nonākot pie šādiem secinājumiem, lai sasniegtu mērķi: nacionāla – latviska Latvija:

1.japanāk Baltijas valstu okupācijas fakta atzīšana starpvalstu (starptautiskā) mērogā;

    2.okupācijas seku likvidēšana, kā rezultātā Latvijā jābūt 80% latviešu no pilsoņu kopuma, lai latviešu nācija varētu attīstīties;

    3.jāatgūst latviešu tikumi – Tēvzemes mīlestība, nesavtīgums, godīgums, darba mīlestība, savstarpējā cieņa, u.t.t.;

    4.realizēt dzīvē principu – būt saimniekam savā zemē (valstī).

 

    Turpmāk konkrētākas lietas, analizējot  šodienas situāciju valstī:

    1.nāciju tiesības vienmēr turēt augstāk par cilvēktiesībām, jo tikai tādā veidā var attīstīties ikviena nācija, lai cilvēce pastāvētu kā krāšņs ziedu pušķis;

    2.nemateriālās vērtības vērtēt augstāk par materiālajām ( to pierāda vēsture);

    3.dzīvot sakoptā vidē, nenodarot pāri pārējiem zemes iemītniekiem;

    4.izveidot tādu izglītības sistēmu, kura vecinātu domāšanu dziļumā, attīstot cilvēkā analīzes spējas;

    5.tautsaimniecības attīstībai jābūt vērstai uz to, lai Latvija pilnībā spētu sevi apgādāt pamatā ar visu nepieciešamo, izmantojot galvenokārt vietējos resursus;

    6.realizēt praktiski dzīvē, ka likuma priekšā visi ir vienādi neatkarīgi no ieņemamā amata un stāvokļa sabiedrībā;

    7.likumiem un normatīviem dokumentiem jābūt nepārprotamiem, skaidrā, vienkāršā valodā;

    8.jābūt likumu un normatīvo dokumentu sistēmai, kura nepieļautu oligarhijas veidošanos, korupcijas zelšanu, bet veicinātu patriotismu, Tēvzemes mīlestību, nācijas un valsts labklājību;

     9. izstrādājot likumus un normatīvos dokumentus, jāvadās no latviešu nācijas un Latvijas valsts interesēm, nevis kopēt likumus vai normatīvos dokumentus tikai tādēļ, ka tie  ir kādā pasaules valstī (kas der vieniem, neder citiem, jo katrai tautai (nācijai) ir sava gadu simteņos attīstījusies mentalitāte;

    10. atjaunot Latvijas valsts Satversmi 1924.gada redakcijā, izdarot tikai tādus labojumus, kuri veicina latviešu nācijas un Latvijas valsts saglabāšanu un attīstību;

    11.nepieļaut globalizāciju ne tiešā, ne netiešā veidā, jo tā nes tikai iznīcību nācijām un valstīm.

 

    Nebūsim demagogi, bet būsim atklāti, vienkārši un ar sirdsdegsmi pret savu tautu – latviešu nāciju,  gudri izmantosim ikvienu kripatiņu no iegūtajām zināšanām!

 

 

Biedrības vadītāja                               Z.Ozoliņa

 

Neretas novada Neretas pagastā.

 

Skatīts: 697x         Ieteikt draugiem       TweetMe